Uz izjādi noteikti ir jāvelk ērts un laikapstākļiem atbilstošs apģērbs. Vislabāk vilkt drēbes, kuras nav žēl nosmērēt, ja gadās kāds zāles pleķis. Vasarīgos svārkus labāk atstāt mājās un to vietā uzvilkt ērtas un pēc iespējas staipīgākas bikses, lai var viegli uzkāpt zirgā un nenoberzt kājas pret segliem. Apavus arī izvēlēties ērtus, piemēram, botas, kedas vai zābakus ar nelielu plakano papēdi.

Zirgiem var dot burkānus, ābolus, cukurgraudiņus, kaltētu maizi, vislabāk rupjmaizi vai "ķieģelīti". Mīkstu maizi labāk nedot, jo tā pielīp zirgiem pie zobiem un tie sāk bojāties.

Mūsu stallī klienta un zirga drošība ir pirmajā vietā, tādēļ izjādes brīvā dabā piedāvājam tikai pieredzējušiem jātniekiem, kuri spēj paši labi kontrolēt zirgu. Arī pieradinātajiem mājas zirgiem ir saglabājušies dabas instinkti, tas nozīmē, ka zirgi vienmēr centīsies ievērot piesardzību un, ja rodas briesmas, tad centīsies bēgt. Vienmēr apvidū zirgi uzmanīsies no “plēsoņām” un tos var izbiedēt jebkas - putni, čaukstoši krūmi, pēkšņi braucoši auto, suņi, meža zvēri un citi objekti, kas rada skaņu vai straujas kustības. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai jātniekam būtu labs līdzsvars, koordinācija un prasmes zirga vadīšanā, jo arī treneris, vedot zirgu pie pavadas, nespēj to kontrolēt pilnībā.

Ikviens, kurš regulāri trenējas ar mūsu zirgiem, var doties arī uz sacensībām, ja ir pietiekami apguvis jāšanas prasmes un mēs uzskatām, ka Jūs varat piedalīties sacensībās.

Zirgus nedrīkst barot ar šokolādi, gaļu, kā arī ar sīpoliem, kartupeļiem, kukurūzu, tomātiem, kāpostiem, Briseles kāpostiem un citiem dārzeņiem, kas izraisa gāzu veidošanos vai pieder nakteņu dzimtai. Nepiemēroti kārumi zirgiem var radīt kuņģa problēmas vai kolikas(vēdergraizes), kas var izraisīt pat zirga nāvi.

Zirgiem nepatīk skaļi trokšņi un straujas kustības, tādēļ cilvēkiem uzturoties zirgu tuvumā, nav ieteicams skaļi bļaut,spiegt, skriet, vicināties ar rokām vai kādiem objektiem, nedrīkst mest lietas zirgu virzienā vai tiem sist. Jebkuru no iepriekš minētajām darbībām zirgs var uzskatīt kā apdraudējumu un sākt bēgt vai aizsargāties.

Labas jāšanas prasmes ir iespējams apgūt apmēram divu gadu laikā, taču ir vairāki apstākļi, kuri var ietekmēt apgūšanas ilgumu. Tas ir atkarīgs no treniņu regularitātes. Jo regulārāk tiek apmeklēti treniņi, jo ātrāk cilvēks apgūst zirga vadību, līdzsvaru, koordināciju, uzsēdi seglos, pierod pie zirga un izprot to uzvedību, kā arī trenē muskuļus. Prasmju apguve arī atkarīga no katra cilvēka individuāli, jo dažiem tam vajadzīgs ilgāks laiks, citiem tas padodas labāk un nepieciešams īsāks laiks. Kā arī katra klienta mērķi - izjādes hobija līmenī, vēlme iemācīties ar zirgiem lekt pāri šķēršļiem vai arī piedalīties sacensībās.

Jā, arī mazi bērni var izbaudīt vizināšanos zirgu mugurā. Priekš maziem bērniem mums ir apmācīti zirgi, kuriem liekam speciālu jostu ar rokturiem, lai bērni var droši pieturēties. Zirgu ved pavadā un kontrolē trenere ierobežotā laukumā, zirgam līdzi pie sāniem var iet arī vecāki, ja ir nepieciešamība. Visus jātniekuss nodrošinām ar aizsargķiverēm un drošības vestēm.

Zirgi savvaļā ir medījums, tātad viņus apdraud plēsēji, kuri var slēpties garā zālē, mežā, krūmos un citur. Zirgiem bēgšanas un aizsargāšanās instinkti ir saglabājušies arī mūsdienās, tādēļ viņi ir piesardzīgi un bailīgi dzīvnieki, tie vispirms bēgs un tikai pēc tam apstāsies, lai paskatītos, kas viņus izbiedējis. Arī pieradinātu mājas zirgu var izbiedēt jauni objekti stallī, krūmi ceļmalā vai pēkšņi skrienoši cilvēki aizmugurē. Zirga redzamības leņķis ir gandrīz 360 grādi, taču tam ir divi aklie punkti, kuru zonās zirgs neredz - tā ir zirga aizmugure un priekša. Šajās zonās zirgs var uzreiz nepamanīt strauji tuvojamies cilvēku, tādēļ, lai neizbiedētu zirgu ir vēlams pie tā tuvoties no sāniem un ar zirgu runāt, lai tas zinātu, ka kāds tuvojas.

Tā kā savvaļā zirgiem vienīgā iespēja aizsargāties ir bēgšana vai speršana, tad cilvēkam ir jābūt piesardzīgam arī ar pieradinātiem zirgiem. Zirgs nekad nespers cilvēkam nepamatotu iemeslu dēļ.Daudziem ir maldīgs uzskats, ka zirgi ir bīstami dzīvnieki, kas grib iespert cilvēkam, taču tā nav. Mūsu zirgi ir pieradināti pie tā, ka viņiem apkārt ir daudz cilvēku vai mazu bērnu, tādēļ zina, kā ir jāuzvedas. Taču cilvēkiem ir jāievēro piesardzība, mierīga uzvedība, nedrīkst pēkšņi skriet vai bļaut pie zirgiem, jo tie var nobīties. Zirgs spertu gadījumā, ja cilvēks pret to neadekvāti izturas, piemēram, sit, tad zirgs sevi aizsargātu sperot.